Psiholoģija

 

Dusmas.

Viens no visbiežāk uzdotajiem vecāku jautājumiem ir kā tikt galā ar bērna dusmām, agresiju. Kā ar to cīnīties? Bet jautājuma būtībā jau var atrast vienu no atslēgas vārdiem. Ja vecāki cīnās pretī arī būs cīņa. Cīnās vecāki ar sekām. Cēlonis ir pavisam kaut kur citur. Ja vien, protams, nav runa par klīnisku diagnozi, cēloņi visbiežāk ir meklējami kontakta veidā ar Jūsu atvasi, attīstības posma diktēti, fizioloģisko procesu izraisīti vai arī bērna vajadzību nesadzirdēšana, ignorēšana.Tas nozīmē, ka visbiežāk kaut kādu iemeslu dēļ - laika trūkums, nezināšana, vecāku pašu personiskās problēmas, vecāku savstarpējo attiecību problēmas, ir par iemeslu tam, ka netiek veltīts pietiekoši daudz laika būt kopā, lai uzzinātu, kas patiesībā notiek ar jūsu bērnu. Kāpēc viņš ir tik nomākts, dusmīgs, aizkaitināts utt. Vecāki nedzird bērna vajadzības. No vienas puses tas izklausās diezgan vienkārši…Jautājums: “Kāpēc Tu esi dusmīgs?”, un viss atrisināts. Bet atkal pretjautājums vai vienmēr pieaugušais apzinās savu dusmu iemeslu, vai pieaugušais vienmēr zina kā tikt ar tām galā ? Respektīvi, vai vecāki paši apzinās savu dusmu iemeslu, adekvāti atreaģē savas dusmas un rāda pareizu piemēru bērnam. Vēl viens svarīgs aspekts ,protams, ir kādā vecumā ir šīs dusmas. Jo 2-4 gadi ir vecums, kad bērnam jāiepazīst dusmas. Un tieši šis laiks ir, kad vajadzētu nopietni pieiet šai problēmai, lai risinātu, bērnam izstāstītu, skaidrotu , mācītu kā apieties ar savām dusmām, agresiju. Bērna uzdevums šajā vecumā pārbaudīt savas spējas. Iemācīties to, ko līdz šim viņš nav apguvis. Un šeit ir vēl viens iemesls -iedomājoties vien cik daudz bērnam jāapgūst divu, trīs, četru gadu vecumā, paliek diezgan skaidrs, ka viss nav tik vienkārši kā pirmajā brīdī liekas. Jāapgūst pamatprasmes, komunicēt ar vienaudžiem, jāiepazīst savas emocijas, jāsāk mācīties utt.

Un mēs taču zinām, ko nozīmē tas, kad kaut kas nesanāk tā kā gribētos-ir vilšanās, dusmas, izmisums utt. Tāpēc pirms cīnīties ar sekām, vēlams noskaidrot cēloni bērna uzvedībai. Nesodīt, nebārt, bet uzklausīt, izrunāties, izskaidrot! Izlādēt dusmas, bez sāpju nodarīšanas citiem.

Reizēm dusmas ir vienkārši atbrīvošanās no spriedzes. Un atkal, kas ir šis spriedzes cēlonis. Iespējams bērns nav izgulējies, paēdis, noguris utt., vai arī kaut kas no iepriekš minētā. Katrā ziņā, ja ilgākā laika periodā novērojat šādu uzvedību un atrisinājums nav atrasts, ieteikums ir vērsties pie speciālista pēc palīdzības.

 

Sagatavoja PII „Atvasīte” psiholoģe Dana Lukševica

Tālr.29113882, e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

 

 

 

Drošs un pārliecināts bērns.

Viena no tēmām, kas ļoti būtiska bērna audzināšanas procesā ir pašvērtējums. Tālāk daži būtiski ieteikumi vecākiem, lai bērns izaugtu ar veselīgu pašvērtējumu.

Pats primārais kā veidojas attiecības bērnam agrīnā vecumā ar sev tuviem cilvēkiem. Cik drošās, emocionāli tuvas attiecības bērnam ir ar māti vai tuvo cilvēku, kas viņu aprūpē. Jo drošāks būs šis pamats, jo emocionāli stabilāks un drošāks būs bērns un labāk veidos kontaktu ar apkārtējiem turpmāk.

Cik daudz šie mīļie tuvie cilvēki ir kopā ar bērnu, cik kvalitatīvas, emocionāli piepildītas ir šīs attiecības. Cik lielā mērā mazuļa vajadzības tiek sadzirdētas, apmierinātas.

Divi trīs gadi ir vecums, kad mazulis sāk kļūt apzinātāks, patstāvīgāks un aktuāls kļūst robežu jautājums. Jo skaidrāka izpratne par robežām veidojas bērnam, jo drošāks un pārliecinātāks viņš var doties pasaulē.

Vēlas izdarīt kaut ko, kas apstiprina viņa centienus, izdarīt patstāvīgi vecumam atbilstošas darbības.  Nepieciešams atbalsts šajā laikā un brīži, kad bērns var vērsties pēc palīdzības un tiks uzklausīts. Tiks respektētas viņa emocijas. Droša vide, kurā viņš var izdusmoties, izstāstīt, kas viņu uztrauc un nomāc. Kā viņš tiek pieņemts un atbalstīts. Nenoliedzami arī jābūt robežām un kontrolei.

Jo drošāk un pārliecinātāk jutīsies bērns ģimenē, jo viņš drošāk un pārliecinātāk dosies pasaulē un viņam izdosies sasniegt panākumus. Par pārkāpumiem un neveiksmēm, bērnam būtu labi skaidrot tā, ka ne jau viņš ir slikts , bet viņa rīcība konkrētajā notikumā. Ka viņš ir izdarījis nepareizi, jo trūka pieredzes, vai iemaņas utt. Un atkal, pieņemat viņu ar šiem trūkumiem, bet kopā mācīsieties kā izdarīt labāk, savādāk.

Bērnam jāapzinās, ka ar jebkuru problēmu viņš var pieiet pie vecākiem un viņš būs saprasts un atbalstīts.

Nenoliedzami, jo bērns kļūst vecāks, jo viņam svarīgāk iejusties savā vienaudžu vidū. Būt pieņemtam. Svarīgi, lai bērns iesaistās vienaudžu rīkotajos pasākumus - dzimšanas dienas utt. Ja bērns sūdzas par šo problēmu, tad nepieciešams noskaidrot ģimenē, pie PII iestādes pedagogiem cēloni.

Nevajag uzstādīt milzīgi augstas prasības, kas Jūsu bērnam nav pa spēkam vai arī ļoti zemas, kas neveicina vēlēšanos sasniegt labus rezultātus. Ja ticēsiet savam bērnam, tad viņš noticēs saviem spēkiem.

Jo īpaši svarīgi pievērst uzmanību 5-7 gadu vecumā, kad mazajam cilvēkam jāsāk apgūt zināšanas skolai. Arī šinī brīdī ir ļoti svarīgi būt blakus, paskaidrot, uzmundrināt, mācīt jaunas prasmes un, protams, sadarboties ar pedagogiem, kas norādīs uz to, kas nepadodas un paslavēs par panākumiem.

Sagatavoja PII “Atvasīte” psiholoģe Dana Lukševica

Tālr.29113882 e-pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

 

 

 

 

 

 

 

Ieteikumi veiksmīgākai bērnu vecāku sadarbībai.

 

v  Jūsu bērns būs ļoti priecīgs, ja kopā lasīsiet grāmatas, zīmēsiet, radoši pavadīsiet laiku.

 

v  Jūsu bērns izaugs ar veselīgu pašapziņu, ja nežēlosiet apskāvienus, mīlestību, cieņu, iejūtību, uzslavas. Kā arī būs laiks un interese, lai aprunātos, izzinātu bērna emocionālo pasauli.

 

v  Jūsu bērns Jums būs pateicīgs, ja veltīsiet laiku tikai viņam vakarā, brīvdienās, atvaļinājumā. Ja arī bērnam būs garākas brīvdienas vai atvaļinājums no PII.

 

v  Jūsu savstarpējā komunikācija būs pozitīvāka, ja uzklausīsiet viņu vērīgi un uzmanīgi. Sadzirdēsiet viņa vajadzības un respektēsiet tās!

 

Bet ar mīlestību un savstarpēju cieņu, mācīsiet robežas, iejūtību pret vienaudžiem un vecākiem cilvēkiem.

 

v  Jūsu bērnam būs motivācija mācīties, ja interesēsieties par viņa panākumiem, sasniegumiem PII iestādē.

 

v  Jūsu bērns veiksmīgāk apgūs nepieciešamās lietas, ja aprunāsieties ar PII pedagogu, kādi panākumi viņam ir, kas padodas vislabāk, kam nepieciešams papildus darbs mājās.

 

v  Jūsu bērns Jums uzticēsies, ja mīlēsiet, izpratīsiet, atbalstīsiet, un palīdzēsiet risināt jautājumus, ar kuriem viņš pastāvīgi un patstāvīgi netiek galā.

 

v  Jūsu bērnam būs laba veselība, ja piemeklēsiet viņa spējām un interesēm atbilstošas fiziskās nodarbības, pastaigas svaigā gaisā.

 

v  Jūsu bērns augs radošs, ja kopīgi apmeklēsiet kultūras pasākumus, pārspriedīsiet redzēto un dzirdēto.

 

(īpaši svarīgi pēdējos PII gados. Tā tiek rosināta bērnam interese, motivācija par sabiedriskām aktivitātēm. Veido motivāciju).

 

v  Jūsu bērns būs laimīgs, ja vecāki būs apmierināti, priecīgi! Savas emocijas nepamatoti neatreaģēs uz viņu vai citiem ģimenes locekļiem, un kopīgi veidosiet emocionāli veselīgu vidi ģimenē.

 

v  Jūsu bērns ir iesaistīts visā notikušajā, kas risinās ģimenē - krīzes situācijās, konfliktos utt. Bērns būs pateicīgs, ja izskaidrosiet to bērnam saprotamā valodā un palīdzēsiet nenoslēgties sevī.

 

Sagatavoja PII Atvasīte psiholoģe Dana Lukševica

m.t. 29113882 e - pasts Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.